Grāmatas uzbūve

Sekojošs attēls parāda aplūkotos dažādos protokolus un lietotnes. Numurs kursīvā pie katras kastītes norāda nodaļu, kurā aprakstīts protokols vai lietotne. 

#pic("f_P_1.gif", "500") P.1.attēls

(Vairākas nianses šajā attēlā nav parādītas un tiks apspriestas atbilstošā nodaļā. Piemēram, gan DNS gan RFC izmanto TCP, ko mēs neparādām.)

TCP/IP protokolu komplekta aprakstīšanu veicam "no apakšas uz augšu". Pēc vispārīga ievada TCP/IP protokolam 01.nodaļā, turpinām ar datu posma slāni 02.nodaļā un turpinām, pakāpeniski virzoties uz augšu protokolu stekā. Tas nodrošina nepieciešamās zināšanas vēlākajās nodaļās tiem lasītājiem, kuri nav pazīstami ar TCP/IP vai tīklošanos vispār. 

Šī grāmata izmanto arī funkcionālu pieeju, nevis vienīgi seko stingrai secībai no apakšas uz augšu. Piemēram, 03.nodaļa apraksta IP slāni un IP sākumposmu. Bet IP sākumposmā ir vairāki lauki, kurus vislabāk aprakstīt lietotnes kontekstā, kura izmanto vai ir atkarīga no attiecīgā lauka. Piemēram, fragmentāciju vislabāk saprast UDP jēdzienos (11.nodaļa), jo šo protokolu fragmentācija bieži vien iespaido. IP dzīves ilguma (time-to-live) lauks ir pilnībā aprakstīts, kad apskatām traceroute programmu 08.nodaļā, jo šis lauks ir šīs programmas darbības pamatā. Līdzīgā veidā daudzas ICMP iespējas tiek aprakstītas vēlākās nodaļās, parādot, kā konkrētu ICMP ziņojumu izmanto konkrēts protokols vai lietotne. 

Mēs arī negribam pataupīt visas labās lietas līdz pašām beigām, tādēļ aprakstām TCP/IP lietotnes tiklīdz ir izklāstīta attiecīgā teorija. Ping un Traceroute tiek aprakstītas pēc IP un ICMP. Lietotnes, kuras būvē uz UDP (multiraide, DNS, TFTP un BOOTP) tiek aprakstītas pēc UDP izklāsta. Tomēr TCP lietotnes līdz ar tīkla pārvaldību ir jāatstāj līdz pašām beigām, kad jau pamatīgi ir aprakstīts TCP. Šī grāmata koncentrējas uz to, kā šīs lietotnes izmanto TCP/IP protokolus. Mēs nesniedzam visas nianses par to, kā darbināt šīs lietotnes.