10. Dinamiskie maršrutēšanas protokoli

10.01 Ievads

Mūsu diskusija iepriekšējā nodaļā bija par statisku maršrutēšanu. Maršrutēšanas tabulas rindiņas tika izveidotas pēc noklusēšanas interfeisa konfigurēšanas laikā (tieši pievienotajiem interfeisiem), pievienotas ar route komandu (parasti no sistēmas sāknēšanas faila) vai arī izveidotas ar ICMP virzienmaiņas palīdzību (parasti tad, kad tika lietots aplama virzienmaiņa). 

Tas labi darbojas, kad datortīkls ir mazs, ir viens konkrēts pievienošanās punkts citiem tīkliem un nav papildus maršrutu (kur rezerves maršrutu var izmantot tad, ja galvenais maršruts nestrādā). Ja kāds no šiem trim nosacījumiem neizpildās, parasti lieto dinamisko maršrutēšanu. 

Šajā nodaļā aplūkosim dinamiskos maršrutēšanas protokolus, ko savstarpēji sazinoties lieto maršrutētāji. Mēs koncentrējam uzmanību uz RIP - maršrutēšanas informācijas protokolu - plaši izmantotu protokolu, ko piedāvā gandrīz ikviena TCP/IP implementācija. Aplūkojam divus jaunākus maršrutēšanas protokolus, OSPF un BGP. Nodaļas noslēgumā aplūkojam jaunu maršrutēšanas pieeju, ko sauc par Bezklašu starpdomēnu maršrutēšanu (CIDR), ko Internetā izmanto, lai taupītu B klases tīkla numurus.