09. IP maršrutēšana

09.01 Ievads

Maršrutēšana ir viena no svarīgākajām IP funkcijām. Attēls 9.1 parāda vienkāršotu apstrādes shēmu, kas notiek IP slānī. Maršrutējamās paketes var tikt ģenerētas vai nu uz lokālās, vai uz kāda citas mītnes. Otrajā gadījumā šai mītnei jābūt konfigurētai kā maršrutētājam, jo citādi paketes, kuras atnāk no tīkla un nav domātas šai mītnei, tiks nomestas (t.i. klusām izdzēstas). 

Attēlā 9.1 attēlots arī maršrutēšanas dēmons, kurš parasti ir lietotāja process. Izplatītākie dēmoni, ko lieto Unix sistēmās ir programmas, ko sauc routed un gated. (Jēdziens dēmons nozīmē, ka process darbojas fonā, veikdams darbības visas sistēmas vajadzībām. Dēmonus parasti uzsāk sāknējot sistēmu un darbina kamēr vien sistēma darbojas.) Jautājumi par to, kādu maršrutēšanas protokolu izmantot uz dotajā mītnē, kā apmainīt maršrutēšanas informāciju ar blakusesošiem maršrutētājiem un kā darbojas maršrutēšanas protokoli, ir komplicēti - tie vieni paši var piepildīt veselu grāmatu. (Ieinteresētiem lasītājiem iesakām [Periman 1992], kur izklāstītas daudzas detaļas.) Mēs īsumā apskatīsim dinamisko maršrutēšanu un Routing Information Protocol (RIP) 10.nodaļā. Šajā nodaļā galvenokārt noskaidrosim, kā IP slānis pieņem lēmumus par maršrutēšanu. 

IP slānis bieži ielūkojas attēlā 9.1 parādītajā maršurtēšanas tabulā (uz noslogota mītnes pat simtiem reižu sekundē), bet maršrutēšanas dēmons to labo krietni retāk (aptuveni reizi 30 sekundēs). Maršrutēšanas tabulu var izlabot arī pēc ICMP "redirect" ziņojumu saņemšanas; ko aplūkosim nodaļā 9.5. Kā arī ar route komandas palīdzību. Šo komandu bieži izpilda sāknējot sistēmu, lai ievietotu dažus sākotnējus maršrutēšanas likumus. Mēs arī izmantosim netstat komandu, lai attēlotu maršrutēšanas tabulu.

#pic("f_9_1.gif", "300") 9.1.attēls: IP slānī veiktā apstrāde