03.10. IP nākotne

IP protokolam ir trīs galvenās problēmas. Tās ir Interneta fenomenālās augšanas rezultāts pēdējo gadu laikā (sk. arī 1.2.vingrinājumu). 

1. Ir piešķirtas jau vairāk nekā puse no visām B klases adresēm. Pašreizējie novērtējumi paredz B klases adrešu telpas izsmelšanu ap 1995.gadu, ja tās turpinās piešķirt tāpat kā līdz šim. 
2. 32-bitu IP adreses kopumā nav piemērotas paredzamajai ilgtermiņa Interneta izaugsmei. 
3. Pašreizējā maršrutēšanas struktūra nav hierarhiska, bet plakana, kurai vajadzīgs viens ieraksts maršrutēšanas tabulā uz katru tīklu. Pieaugot tīklu kopskaitam, ko pastiprina daudzu C klases adrešu piešķiršana dažādiem tīkliem (nevis vienas B klases adreses piešķiršana tai vietā), pieaug maršrutēšanas tabulu izmērs. 

Bezklašu Starpdomēnu Maršrutēšana (CIDR) piedāvā risinājumu trešajai problēmai, kas palielinās pašreizējās IP versijas (IPv4) lietderību arī nākamajā gadsimtā. To sīkāk apspriedīsim 10.08.nodaļā. 

Ir bijuši četri priekšlikumi jaunai IP versijai, kuru bieži sauc par IPng (IP nākamā paaudze jeb "next generation"). 1993.gada maija izdevums IEEE Network (vol. 7, no. 3) satur pirmo trīs priekšlikumu pārskatu kopā ar rakstu par CIDR. RFC 1454 [Dixon 1993] arī salīdzina pirmos trīs priekšlikumus. 

1. SIP (Vienkāršais Interneta Protokols. Tas piedāvā nelielu izmaiņu kopumu IP protokolam, kurā izmanto 64-bitu adreses un citādu sākumposmu formātu. (Pirmie 4 sākumposma biti joprojām satur versijas numuru ar vērtību, kas atšķiras no 4.)
2. PIP. Šis priekšlikums arī izmanto lielākas, mainīga garuma, hierarhiskas adreses ar atšķirīgu sākumposma formātu. 
3. TUBA, kas nozīmē "TCP un UDP ar lielākām adresēm" (TCP and UDP with Bigger Addresses) balstās uz OSI CLNP (Connectionless Network Protocol) - OSI protokolu, kas līdzīgs IP. Tas nodrošina daudz garākas adreses: ar mainīgu garumu, līdz pat 20 baitiem. Tā kā CLNP ir jau eksistējošs protokols, kamēr SIP un PIP ir tikai priekšlikumi, CLNP jau eksistē dokumentācija. RFC 1347 [Callon 1992] apraksta TUBA sīkāk. 7.nodaļa grāmatā [Perlman 1992] satur salīdzinājumu starp IPv4 un CLNP. Daudzi maršrutētāji jau atbalsta CLNP, bet to saprot tikai nedaudzas mītnes. 
4. TP/IX, ko apraksta RFC 1475 [Ullmann 1993]. Tāpat kā ar SIP, tas izmanto 64 bitus IP adresēm, bet tas maina TCP un UDP hederus: ievieš 32-bitu porta numurus abiem protokoliem kopā ar 64-bitu kārtas numuriem, 64-bitu apstiprinājuma numuriem un 32-bitu logiem priekš protokola TCP. 

Pirmajos trīs priekšlikumos izmanto būtībā tās pašas TCP un UDP transporta slāņa versijas. Tā kā no šiem četriem priekšlikumiem kā IPv4 pēcteci izvēlēsies tikai vienu, un tā kā brīdī, kad Jūs šo lasāt, lēmums jau var būt pieņemts, mēs vairāk par tiem nestāstīsim. Līdz ar ienākošo CIDR implementāciju, kas atrisinās vienu īstermiņa problēmu, IPv4 pēcteča ieviešanai būs vajadzīgi vairāki gadi.