03.11. Kopsavilkums

Sākām šo nodaļu ar IP sākumposma aprakstu un īsumā aprakstījām visus šī sākumposma laukus. Tam sekoja ievads IP maršrutēšanā - mītnes līmenī maršrutēšana var būt vienkārša: galamērķis vai nu atrodas tieši pieslēgtajā tīklā un to var tieši nosūtīt, vai arī izvēlas noklusēto maršrutētāju. 

Katrai mītnei un maršrutētājam ir maršrutēšanas tabula, ko izmanto visiem maršrutēšanas lēmumiem. Tabulā ir 3 tipu maršrutu ieraksti: maršruta atrašana pēc mītnes, maršruta atrašana pēc tīkla kā arī neobligātie noklusētie maršruti. Ierakstiem maršrutēšanas tabulā ir prioritātes. Maršrutam pēc mītnes dod priekšroku salīdzinot ar maršrutu pēc tīkla, un noklusēto maršrutu izvēlas tikai tad, ja nav cita maršruta uz galapunktu. 

IP maršrutēšanu veic lēkumu pa lēkumam. Galamērķa IP adrese datagrammas ceļa laikā nemainās, bet kārtējā mērķa datuposma adrese var mainīties pēc katra lēkuma. Vairums mītņu un daudzi maršrutētāji lieto nākamā lēkuma maršrutētāju visām nelokālajām paketēm. 

Klašu A un B adreses parasti apakštīklo. Bitu skaitu apakštīkla ID'ā nosaka apakštīkla maska. Devām detalizētu piemēru, izmantojot autora apakštīklu, un definējām mainīga garuma apakštīklus. Apakštīklošanās lietošana samazina Interneta maršrutēšanas tabulu izmēru, jo daudziem tīkliem var piekļūt caur vienu starppunktu. Informāciju par tīklu saskarnēm un tīkliem var iegūt ar ifconfig un netstat komandām. Šī informācija ietver saskarnes IP adresi, tās apakštīkla masku, apraides adresi un MTU. 

Nodaļu nobeidzām ar pārspriedumu par potenciālajām izmaiņām Interneta protokola komplektā - nākamo IP paaudzi.