01.09. Portu numuri
01.09. Portu numuri
Mēs teicām, ka TCP un UDP identificē lietotnes, izmantojot 16-bitu portu numurus. Kā šie portu numuri tiek izraudzīti? Serveri parasti ir pazīstami pēc to labi zināmajiem portu numuriem. Piemēram, katra TCP/IP implementācija, kura nodrošina FTP servisu, to nodrošina uz TCP 21. porta. Katrs Telnet serveris ir uz TCP 23. porta. Katra TFTP (Triviālais Failu Pārsūtīšanas Protokols) ir uz UDP 69. porta. Šiem servisiem, kurus var nodrošināt jebkura TCP/IP implementācija var būt portu numuri starp 1 un 1023. Labi zināmos portus pārvalda Interneta Piešķirto Numuru Institūcija (IANA).
Klientam parasti ir vienalga, kuru porta numuru lietot savā galā. Vienīgais, kas jānodrošina, lai šis porta numurs būtu dotajā mītnē unikāls. Klienta porta numurus sauc par gaistošiem portiem (jeb efemerāliem, jeb īslaicīgiem). Tas tādēļ, ka klienta ports pastāv vienīgi tik ilgi, kamēr klientam, kurš to darbina ir nepieciešams konkrētais serviss, toties servisi parasti darbojas kamēr vien mītne ir ieslēgta.
Vairums TCP/IP implementāciju piešķir gaistošos portu numurus starp 1024 un 5000. Portu numuri virs 5000 ir domāti citiem servisiem (tiem, kuri nav pazīstami Internetā). Turpmāk grāmatā redzēsim vairākus piemērus, kā gaistošie porti tiek piešķirti.
Labi zināmie portu numuri ir atrodami failā /etc/services vairumā Unix sistēmu. Lai atrastu portu numurus Telnet serverim un DNS, varam izpildīt komandas:
telnet 23/tcp says it uses TCP port 23
sun % grep domain /etc/services
domain 53/udp
domain 53/tcp says it uses UDP port 53
and TCP port 53
Rezervētie porti
UNIX'a sistēmās pastāv rezervēto portu jēdziens. Vienīgi process ar superlietotāja tiesībām var piešķirt sev rezervēto portu. Šie portu numuri ir intervālā starp 1 un 1023, un tos lieto dažas aplikācijas (konkrēti, Rlogin, 26.2.nodaļa) kā daļu autentifikācijas procesam starp serveri un klientu.