Wiki source code of 01.04 Interneta adreses
Last modified by Valdis Vītoliņš on 2018/01/15 21:44
Hide last authors
author | version | line-number | content |
---|---|---|---|
1.1 | 1 | = 01.04 Interneta adreses = | |
2 | |||
3 | Katram interneta interfeisam jābūt ar unikālu Interneta (IP) adresi. Šīs adreses ir 32-bitu skaitļi. Tai vietā lai lietotu plakanu adrešu telpu, tās numurējot 1,2,3 utt., Interneta adreses ir strukturētas. Attēls 1.5 parāda piecas dažādas Interneta adrešu klases: | ||
4 | |||
5 | Šīs 32-bitu adreses parasti pieraksta kā četrus skaitļus decimālpierakstā - katrs skaitlis atbilst vienam adreses baitam. To sauc par //punktēto decimālpierakstu//. Piemēram, B klases adrese grāmatas autora galvenajam datoram ir 140.252.13.33. | ||
6 | |||
7 | Vieglākais veids, kā atšķirt dažādas adrešu klases ir aplūkot pirmo skaitli adresē, kas dota punktēti decimālajā pierakstā. Attēls 1.6 parāda dažādās klases, kur pirmais skaitlis dots trekniem burtiem. | ||
8 | |||
9 | {{velocity filter="none"}} | ||
10 | {{html clean="false" wiki="true"}} | ||
11 | <a name="f0105"></a> | ||
12 | {{picture file="f0105.gif" width="300"/}} | ||
13 | |||
14 | //Attēls 1.5: Piecas Interneta adresu klases// | ||
15 | <p/> | ||
16 | <a name="f_1_6"></a><table border="1"> | ||
17 | <tr><th>Klase</th><th>Intervāls</th></tr> | ||
18 | <tr> | ||
19 | <td>A</td> | ||
20 | <td>no <b>0</b>.0.0.0 līdz <b>127</b>.255.255.255</td> | ||
21 | </tr> | ||
22 | <tr> | ||
23 | <td>B</td> | ||
24 | <td>no <b>128</b>.0.0.0 līdz <b>191</b>.255.255.255</td> | ||
25 | </tr> | ||
26 | <tr> | ||
27 | <td>C</td> | ||
28 | <td>no <b>192</b>.0.0.0 līdz <b>223</b>.255.255.255</td> | ||
29 | </tr> | ||
30 | <tr> | ||
31 | <td>D</td> | ||
32 | <td>no <b>224</b>.0.0.0 līdz <b>239</b>.255.255.255</td> | ||
33 | </tr> | ||
34 | <tr> | ||
35 | <td>E</td> | ||
36 | <td>no <b>240</b>.0.0.0 līdz <b>247</b>.255.255.255</td> | ||
37 | </tr> | ||
38 | </table> | ||
39 | //Attēls 1.6: Intervāli dažādu klašu IP adresēm// | ||
40 | <p/> | ||
41 | Svarīgi uzsvērt, ka daudzmāju mītnei būs vairākas IP adreses - viena katram interfeisam. Tā kā katram interfeisam Internetā jābūt ar unikālu IP adresi, jābūt centralizētai iestādei, kas piešķir šīs adreses tīkliem, kas pieslēgti Internetam. Šo iestādi sauc par //Internet Network Information Center// jeb //InterNIC//. InterNIC piešķir tikai tīkla ID'us. Mītņu ID'u piešķiršana jāveic sistēmas administratoram. | ||
42 | <p/> | ||
43 | Interneta reģistrēšanās servisi (IP adreses un DNS domēnvārdi) kādreiz bija NIC, ##nic.ddn.mil## atbildība. 1993.g. 1. aprīlī tika izveidots InterNIC. Tagad NIC apstrādā šos pieprasījumus tikai Aizsardzības Datu Tīklam (DDN, Defense Data Network). Visi citi Interneta lietotāji tagad izmanto InterNIC reģistrācijas servisus ##rs.internic.net## | ||
44 | <p/> | ||
45 | InterNIC sastāv no 3 daļām - reģistrēšanās servisi (##rs.internic.net##), direktoriju un datubāzu servisi (##ds.internic.net##) un informācijas servisi (##is.internic.net##). Sk. vingrinājumu 1.8 papildinformācijai par InterNIC. | ||
46 | <p/> | ||
47 | Ir 3 IP adresu tipi - //vienraides// (domāts vienai mītnei), //apraides// (domāts visām mītnēm dotajā tīklā) un //multiraides// (domāts mītņu kopai, kas pieder muliraides grupai). [[12.nodaļā>>12]] un [[13.nodaļā>>13]] apraidi un multiraidi iztirzāsim sīkāk. | ||
48 | <p/> | ||
49 | [[3.4.nodaļā>>03_04]] paplašināsim IP adrešu aprakstu, lai ietvertu apakštīklus, pēc tam kad būs aprakstīta IP maršrutēšana.## #picref("f_3_9.gif", "3.9.attēls") | ||
50 | [[3.9.attēls>>F_3_9]] parāda dažus IP adrešu speciālgadījumus, kur mītnes vai tīkla IDu baiti satur tikai nuļļu vai tikai vieninieku bitus. | ||
51 | |||
52 | {{/html}} | ||
53 | {{/velocity}} |