Wiki source code of 03.04. Apakštīklu adresācija
Last modified by Valdis Vītoliņš on 2018/01/15 21:44
Show last authors
author | version | line-number | content |
---|---|---|---|
1 | = 03.04. Apakštīklu adresācija = | ||
2 | |||
3 | Visām mītnēm mūsdienās ir jāatbalsta apakštīklu adresācija (RFC 950 [Mogul and Postel 1985]). Tai vietā lai IP adresi vienkārši uzlūkotu kā tīkla ID'u un mītnes ID'u, mītnes ID'u papildus iedala apakštīkla ID'ā un mītnes ID'ā. | ||
4 | |||
5 | {{velocity filter="none"}} | ||
6 | {{html clean="false" wiki="true"}} | ||
7 | Tas jādara tāpēc, ka A un B klases adresēm ir pārāk daudz bitu mītnes ID'am: attiecīgi 2<sup>24</sup>-2 un 2<sup>16</sup>-2. Tik daudz mītņu vienā tīklā nemēdz būt. (#picref("f_1_5.gif", "1.5.attēls") parāda dažādo IP adrešu klašu formātus.) Abās izteiksmēs atņemam 2, jo mītnes ID'i ar visiem nulles bitiem un visiem vieninieku bitiem nav derīgi. | ||
8 | <p/> | ||
9 | Pēc tam, kad no InterNIC saņemts IP tīkla ID's, lokālās sistēmas administrators var izlemt vai //apakštīkloties// vai nē, un ja jā, tad cik daudzus bitus piešķirt apakštīkla ID'am un cik - mītnes ID'am. Piemēram, šajā grāmatā aprakstītajam internetam ir B klases tīkla adrese (##140.252##) un no atlikušajiem 16 bitiem 8 ir apakštīkla ID'am un 8 - mītnes ID'am. Tas parādīts 3.5.attēlā. | ||
10 | <p/> | ||
11 | #pic("f_3_5.gif", "400") | ||
12 | //3.5.attēls: B klases adreses apakštīklošana// | ||
13 | <p/> | ||
14 | Šis iedalījums atļauj 254 apakštīklus ar 254 mītnēm vienā apakštīklā. | ||
15 | <p/> | ||
16 | Daudzi administratori izmanto dabisko 8-bitu robežu B klases 16-bitu mītnes ID'ā kā apakštīkla adreses robežu. Tādā veidā ir vieglāk noteikt apakštīkla ID'u no //punktētā decimālpieraksta//, bet nekur nav prasības, ka apakštīkla robežai A klases vai B klases adresēm būtu jābūt uz baitu robežas. | ||
17 | <p/> | ||
18 | Vairums apakštīklošanās piemēru to apraksta, izmantojot B klases adreses. Apakštīklošanās ir atļauta arī C klases adresēm, bet tad ir mazāk bitu, ar ko strādāt. Apakštīklošanos reti demonstrē ar A klases adresēm, jo ir ļoti maz A klases adrešu (vairums A klases adrešu toties ir apakštīklotas). | ||
19 | <p/> | ||
20 | Apakštīklošanās noslēpj iekšējās tīkla organizācijas nianses (uzņēmuma vai universitātes ietvaros) no ārējiem maršrutētājiem. Izmantojot mūsu piemērā aplūkoto tīklu, visām IP adresēm ir B klases tīkla ID's ##140.252##. Bet zem šīs adreses slēpjas vairāk nekā 30 apakštīkli un šajos apakštīklos ir vairāk nekā 400 mītnes. Viens pats maršrutētājs nodrošina pieslēgumu Internetam, kā parādīts 3.6.zīmējumā. | ||
21 | <p/> | ||
22 | #pic("f_3_6.gif", "400") | ||
23 | //3.6.attēls: Vairāku ##noao.edu## ##140.252## apakštīklu izkārtojums// | ||
24 | <p/> | ||
25 | Šajā zīmējumā esam apzīmējuši vairumu maršrutētāju ar simbolu R//n//, kur //n// ir apakštīkla numurs. Mēs parādām maršrutētājus, kuri savieno šos apakštīklus kopā ar deviņām sistēmām no #picref("f_COVER_1.gif","attēla uz grāmatas iekšējā vāka"). Ethernet'i ir attēloti ar resnākām līnijām un punkta-punkta datuposmi - kā //raustītas līnijas//. Mēs neparādām visas mītnes dažādajos apakštīklos. Piemēram uz ##140.252.3## apakštīklā ir vairāk nekā 50 mītnes, bet ##140.152.1## mītnē - vairāk nekā 100. | ||
26 | <p/> | ||
27 | Vienas 30 apakštīklus apvienojošas B klases adreses priekšrocība salīdzinot ar 30 atsevišķām C klases adresēm ir tā, ka apakštīklošanās samazina Interneta maršrutēšanas tabulu izmēru. Fakts, ka B klases adrese ##140.252## tiek apakštīklota nav zināms Internet'a maršrutētājiem, izņemot tos, kuri paši atrodas ##140.252## apakštīklā. Lai sasniegtu jebkuru mītni, kuras IP adrese sākas ar ##140.252##, ārējiem maršrutētājiem jāzina vienīgi maršruts uz IP adresi ##140.252.104.1##. Tas nozīmē, ka visiem ##140.252## tīkliem ir vajadzīga tikai viena maršrutizācijas tabula, nevis 30 ieraksti, kas būtu vajadzīgi C klases adresu lietošanas gadījumā. Tādējādi apakštīklošanās samazina maršrutēšanas tabulu izmērus. ([[10.08.nodaļā>>10_08]] aplūkosim jaunu tehnoloģiju, kura palīdz samazināt maršrutēšanas tabulu izmērus pat C klases adrešu gadījumā.) | ||
28 | <p/> | ||
29 | Lai parādītu, ka apakštīklošanās nav noslēpta no maršrutētājiem pašā apakštīklā, pieņemsim, ka #picref("f_3_6.gif", "3.6.attēlā") datagramma ierodas vārtejā no Interneta ar galamērķa adresi ##140.252.57.1##. Maršrutētāja vārtejai ir jāzina, ka apakštīkla numurs ir 57, un ka datagrammas šim apakštīklam tiek nosūtītas uz ##kpno##. Līdzīgā veidā ##kpno## vajag nosūtīt datagrammu uz R55, kuram tā jānosūta tālāk uz R57. | ||
30 | {{/html}} | ||
31 | {{/velocity}} |