03.07. Apakštīkla piemērs

Šajā piemērā parādām apakštīklu, kurš izmantots šajā grāmatā, un kā lietot dažādas apakštīklu maskas. 3.10.attēls parāda apakštīkla izkārtojumu. 

#pic("f_3_10.gif", "400") 3.10.attēls: Mītņu un tīklu izkārtojums autora apakštīklā

Salīdzinot šo attēlu ar #picref("f_COVER_1.gif", "attēlu uz iekšējā vāka"), var pamanīt, ka esam izlaiduši niansi, ka savienojums no maršrutētāja

Problēma ir tā, ka mums ir divi atsevišķi tīkli apakštīkla 13 ietvaros: Ethernet's un punkta-punkta datuposms (SLIP vada savienojums). (Punkta-punkta datuposmi vienmēr rada problēmas, jo katram galam parasti vajadzīga IP adrese.) Mītņu un tīklu skaits nākotnē varētu pieaugt, bet mītņu kopskaits nebūs pietiekams, lai attaisnotu jauna apakštīkla numura izmantošanu. Mūsu risinājums ir palielināt apakštīkla ID'u no 8 uz 11 bitiem un samazināt mītnes ID'u no 8 uz 5 bitiem. Tos sauc par mainīga garuma apakštīkliem, jo vairums tīklu

RFC 1009 [Braden and Postel 1987] atļauj apakštīklotam tīklam izmantot vairāk nekā vienu apakštīkla masku. Jaunajā maršrutētāju prasību RFC dokumentā [Almquist 1993] atbalsts šai īpašībai jau kļuvis obligāts. Tomēr ne visi maršrutēšanas protokoli apmaina apakštīkla masku kopā ar galamērķa tīkla ID'u. 10.nodaļā redzēsim, ka RIP neatbalsta mainīga garuma apakštīklus, kamēr RIP 2.versija un OSPF tos atbalsta. Mūsu piemērā tas problēmas nerada, jo RIP autora apakštīklā nav nepieciešams.

3.11.attēls parāda IP adreses struktūru, ko izmanto autora apakštīklā. Pirmie 8 biti 11 bitu apakštīkla ID'ā vienmēr ir "13" autora apakštīklā. Atlikušajiem 3 bitiem no apakštīkla ID'a izmantojam bināro

#pic("f_3_11.gif", "400") ~~3.11.attēls: Mainīga garuma apakštīklu lietošana

Apakštīkla maska visiem interfeisiem apakštīklā

3.12.attēls parāda IP adresu piešķiršanu un apakštīklu maskas intefeisiem, kas parādīti 3.10.attēlā.

#pic("f_3_12.gif", "400") 3.12.attēls: IP adreses autora apakštīklā

Pirmā kolonna ir apzīmēta ar vārdu Host (mītne), bet gan sun, gan bsdi darbojas arī kā maršrutētāji, jo tie ir daudzmāju mitekļi, un maršrutē paketes no viena interfeisa uz citu. 

Beidzamā rinda tabulā apzīmē, ka apraides adrese apakšējam Ethernet'am 3.10.attēlā ir 140.252.13.63: to izveido apakštīkla ID's Ethernet'am (140.252.13.32) un jaunākie 5 biti 3.11.attēlā ir ar vērtību 1 (16 + 8 + 4 + 2 + 1 = 31). (12.nodaļā redzēsim, ka šo adresi sauc par apakštīklā virzītu apraides adresi.)

Tags:
Created by Valdis Vītoliņš on 2008/04/10 13:09
    

Tips

Did you know that you can improve XWiki? Take 5 minutes to fill this survey and help this open source project!

Need help?

If you need help with XWiki you can contact: